Ladies of Harley(LOH) ir HOG atbalstīta programma, kas izveidota, lai mudinātu sievietes piedalīties HOG chapter pasākumos. Par LOH biedru nekļūst automātiski, turklāt jābūt aktīvai vai asociētai HOG loceklei. Par LOH biedru var kļūt gan moto braucējas, gan līdzbraucējas. Simbolika - LOH uzšuves un nozīmītes.
LOH misija ir iedrošināt sievietes piedalīties HOG rīkotajos pasākumos.

Harley Davidson kompānijas arhīvos ir atrodamas liecības par sievietēm motobraucējām un sievietēm līdzbraucējām.
Fotogrāfijās redzamas pieklājīgās, atbilstošās drēbēs, ģērbtas sievietes, kuras pozē uz nesen klajā nākušiem motocikliem. Atrodami fakti par sieviešu mīlestību un interesi par motocikliem un braukšanu.

Sievietes braucējas ap 1910. gadu darīja to pašu, ko vīrieši-brauca gan garās distances, gan brīvdienu atpūtas braucienos kopā ar draugiem. Daudzi šie fakti un foto tika publicēti žurnālā "Entuziasts" 1916.gadā.

Vivian Bales no Albānijas (ASV) pievērsa sev uzmanību ar savu 5000 jūdžu braucienu no mājām, caur Vidusrietumdaļu un atpakaļ , ieskaitot HD rūpnīcu Milwaukee. Viviāna tika attēlota uz diviem žurnāla "Entuziasts" vākiem un vēlāk ieguva iesauku Meitene Enuziaste.
Dorotija Robinsone, dīlera Earla Robinsona sieva, piedalījās sacensībās līdzās vīriešiem. Viņas sasniegumu vidū bija uzvara spriedzes pilnajās sacensībās. 1930.gadā ASV tika atklāts pasaulē pirmais sieviešu motoklubs "Motor Maids", kuru dibināja Linda Pugeau. Šis klubs kļuva par otru mājvietu Dorotijai Robinsonei un neskaitāmām citām sievietēm. Pēc laika tika izveidoti arī citi klubi, piemēram "Ladies of Harley", "Women in Therapist Wind", "Women of Wheels". Šie klubi pulcēja daudz sieviešu, pārsvarā Ziemeļamerikā.
Stāsti par sievietēm ar Harley Davidson motocikliem ir daudz. Ir ļoti laba grāmata "Hear the Roar" (Dzirdi mani rūcot), ko sarakstijusi Anna Ferrāra (1996). 1915.gadā Avisa un Elija Hočkisas, māte un meita, brauca no Ņujorkas uz Kaliforniju, lai piedalītos Sanfrancisko Pasaules mēroga saietā, līdz ar to kļūstot par pirmajām sievietēm, kas šķērsojušas ASV ar motociklu. Viņas brauca ar 3-ātrumu V-twin Harley Davidson motociklu, kam pievienots blakusvāģis. Viņām bija nepieciešami 2 mēneši, lai to izdarītu, tādā veidā pabijušas abos ASV krastos.

Nākamajā gadā divas jaunas sievietes, Adelīna un Augusta Van Burenas, nopirka divus "Indian Powerplus" motociklus. Arī viņas veica līdzīgu braucienu caur ASV. Viņu 3300 jūdžu ceļojums ilga gandrīz divus mēnešus, turklāt nācās tikt galā ne tikai ar neremontētiem ceļiem, bet arī ar sociālo spiedienu. Reiz viņas tika arestētas par bikšu valkāšanu publiski.
Versija Stringfilda, zināma kā Maiami Motociklu Karaliene, sāka braukt ar motociklu, kad viņai bija 16 gadu. Viņa bija pirmā afro-amerikāniete, kas viena pati šķērsoja ASV, turklāt to izdarija 1929.gadā, 19 gadu vecumā, braucot ar "Indian Scout". Otrā Pasaules kara laikā viņa bija viena no moto-ziņnešiem ASV armijai. 1932.gadā Luīze Šerbina, vīra iedrošināta, sāka braukt ar motociklu. Viņa bija noraizējusies par reputāciju, tomēr drīz vien tika ar to galā. Luīze ir pirmā sieviete, kas sasniegusi Timagami mežu Kanādā 1937. gadā. Luīze arī iesaistijās vairākos motociklistu klubos, tādejādi radot Starptautisko Sieviešu Motobraucēju asociāciju (Women's International Motorcycle Association-WIMA), kas pastāv vēl mūsdienās.
50'-60' gados motobraucēja Anke Ieva Goldmana bija kaislīga ātruma un moto-triku fane. Šī skaistule bija moto braukšanas skolas skolotāja un 50-to gadu beigās kļuva populāra kā BMW simbols, kaut arī vēlāk brauca ar M.V.Augusta 750 cc 4-cilindru HotRoad, iespējams pirmā un vienīgā sieviete, kas to darījusi.50-tajos gados.
Marianna Vībere, žurnāliste no Beļģijas, izmēģināja "BMW R68" franču žurnālam "Motorcycle"(1952.g.nr 81,18.augusts) un sasniedza maksimālo ātrumu 160 km/h, tādā veidā pierādot, ka tas ir īsts sacīkšu motocikls.
1962.gadā Berila Šteina bija pirmā sieviete, kas viena braucot, ieguva 22 vietu "Isle of Men Tourist Trophy". Sacensības ir prasījušas vairāku cilvēkudzīvības un iegūtas daudz traumas. Sacensību trase bija 37 jūdzes gara un pa kalnainu apvidu. Vēlāk sieviešu solo braucieni tika aizliegti.

Iedvesmojošu stāstu ir ļoti daudz un izvēle, vai vadīt moci pašai, vai ļauties līdzbraukšanas priekam, ir tikai mūsu pašu ziņā!

Kristīne Pelcberga,
Ladies of Harley Officer.